Kas ir defibrilators?

Kas ir defibrilators?

Noskaidrosim kāda ir defibrilatora funkcija

 

Defibrilatora funkcija ir ar elektriskās strāvas palīdzību normalizēt sirdsdarbību. Ja sirdsdarbība apstājas, cilvēkam iestājas klīniskā nāve, un palīdzība šādos gadījumos jāsniedz nekavējoties, līdz 2 minūšu laikā, citādi iestājas smadzeņu nāve. Izmantojot defibrilācijas ierīci, ir iespējams normalizēt sirds ritmu vai to atsākt no jauna, ja sirdsdarbība ir apstājusies. Ne vienmēr sirdsdarbībai ir jāapstājas. Iespējamas arī dzīvībai bīstamas aritmijas, piemēram, kambaru tahikardija, kas ir ļoti ātra sirdsdarbība – virs 100 reizēm minūtē. Otra bīstama aritmija ir kambaru fibrilācija, kas faktiski ir neefektīva kambaru saraušanās. Šajos gadījumos jāizmanto defibrilācijas procedūra.

Atkarībā no pielietojuma mērķa ir dažāda veida defibrilatori. Ir ierīces, kuras implantē cilvēka organismā, ja ir palielināts aritmiju risks. Ir arī valkājamie aparāti, kurus cilvēks nēsā ikdienā līdzi. Šos nozīmē un implantē ārsts kardiologs.

Kā atsevišķa grupa izdalāmi ārējie automātiskie defibrilatori jeb AED. Tie parasti atrodas publiskās vietās, un tos nepieciešamības gadījumā var izmantot neprofesionāļi, piemēram, lielākie tirdzniecības tīkli Latvijā ir aprīkoti ar tiem. Protams, ir jāzina neatliekamās palīdzības pamati, lai šo ierīci lietotu, bet arī, lai saņemtu autovadītāja apliecību, ir jāapgūst pirmās palīdzības kurss.

Standartā defibrilators sastāv no ierīces ar bateriju, elektrodiem un pirmās palīdzības somiņas, kurā ietilpst maska, šķēres, folija sega un skuveklis. Atkarībā no baterijas veida (Li-jonu vai sārma baterijām) ir atkarīgs, cik bieži AED baterijas jāmaina. Sārma baterijas ir lētākas, Li-jonu baterijas – 4-5 reizes dārgākas, bet jāmaina retāk. Elektrodi paredzēti pacienta ar sirdsdarbības traucējumiem savienošanai ar ierīci. Caur tiem notiek informācijas par sirdsdarbību uztveršana, analīze un, ja nepieciešams, elektriskā šoka došana. AED šoks tiek dots tikai tad, ja ierīce vispirms konstatē bīstamus sirds ritma traucējumus. Nav iespējams apzināti iedot šoku pacientam ar AED.

Izšķir divu veidu ārējos publiskos defibrilatorus:

  • automātiskos – šoku dod pati ierīce, ja tas ir nepieciešams;
  • pusautomātiskos – šoku dod klātesošā persona, izmantojot pogu uz ierīces.

Maska paredzēta elpināšanai, jo paralēli defibrilatora lietošanai jāveic arī mākslīgā elpināšana. Šķēres paredzētas drēbju ātrai pārgriešanai, lai piekļūtu krūšu kurvim. Ar folija segu pārklāj cilvēku, lai ķermenis neatdziest.

Ja cilvēkam ir iestājušies dzīvībai bīstami sirdsdarbības traucējumi, svarīgi sniegt neatliekamo palīdzību pēc iespējas ātrāk. Optimālais laiks ir 3-5 minūtes. Ar katru nākamo minūti cilvēka iespēja izdzīvot samazinās par 10%. Latvijā vidēji gadā NMPD brigādes tiek izsauktas uz 1094 gadījumiem (2021. gada dati). 270 cilvēkiem 2021. gadā tika veikti reanimācijas pasākumi publiskā vietā, bet iestājās nāve. Šajā skaitā nav iekļauti gadījumi, kad NMPD brigāde ieradās un jau konstatēja nāvi. Tikai vidēji 8% no pacientiem ar bīstamiem ritma traucējumiem nonāk stacionāros.
 

Komentāri

Rakstīt komentāru