Kāpēc AED ir jālieto?

Kā iepriekš jau minējām, AED jālieto, ja iestājušies bīstami sirds ritma traucējumi. Amerikāņu Sirds asociācijas statistika liecina, ka vairāk nekā 15% no visiem sirdsdarbības ritma traucējumiem notiek publiskās vietās. Taisnības labad jāpiezīmē, ka tikai 10,2% gadījumu defibrilatoru pielieto garāmgājēji. Pēc CARES datiem (Cardiac Arrest Registry to Enhance Survival), ja notiek sirds apstāšanās publiskā vietā, tad 4,6% gadījumu palīdzību sniedz garāmgājēji, 19,1% to veica pirmā persona, kura reaģēja uz notikumu, un 76,3% – neatliekamā medicīniskā palīdzība. Cilvēka iespēja izdzīvot samazinās par 10% ar katru minūti bez palīdzības sniegšanas. Vislabāk ir palīdzību sniegt 3-5 minūšu laikā.

Neatliekamo palīdzību pasniedz darba vietās, autovadītāju kursos, policijai, ugunsdzēsējiem, NBS. Reālā dzīvē aptuveni 54% amerikāņu saka, ka ir apguvuši neatliekamo palīdzību. Jāsaka gan, ka reālā dzīvē to pielietot daudzi nemāk, veicot, piemēram, sirds masāžu bez elpināšanas. Noteikti savu lomu spēlē arī šādā situācijā bailes un stress. Jau no domas vien, ka tagad ir ātri jāreaģē un jāsniedz palīdzība uz ielas nokritušam cilvēkam, jau rodas stress. Un ja nu kas noies greizi? Kaut kas nesanāks? Kas būs, ja es nodarīšu kaitējumu cilvēkam? Ko citi padomās? Vai es varu “saķert” kādu slimību? Tādas ir klasiskas cilvēka bailes, uzsākot vai arī neuzsākot pirmo neatliekamo palīdzību. Iespējamas arī bailes ar defibrilatoru nodarīt sāpes. Jāpiezīmē, ka, sākoties kambaru aritmijai, cilvēks zaudē samaņu un nemaz nejutīs strāvas triecienu.

Vēl viens atturošs faktors sniegt pirmo neatliekamo palīdzību ir sievietes un krūtis. Mūsdienu cilvēki ir audzināti, ka kailums sabiedriskā vietā nav pieņemams. Tomēr palīdzības sniegšana ir pavisam kas cits. Iestājoties bīstamiem sirds ritma traucējumiem, cilvēkam ir pēc iespējas ātrāk jāatsedz krūšukurvis. Nav jābaidās, ka tas tiks uzskatīts par kaut ko sabiedrības morālei neatbilstošu, jo galu galā tiek glābta dzīvība.

Jebkuram AED komplektā ir šķēres, ar kuru palīdzību var ātri pārgriezt apģērbu, ja tas ir nepieciešams.

Nevajadzētu nemaz tērēt laiku, cenšoties cilvēkam novilkt kreklu, kas nemaz tik viegli nebūs, un jūs pazaudēsiet daudz laika.

Sasummējot visu augstākminēto, ātrumam ir nozīme, sniedzot pirmo palīdzību, nav jābaidās no aktīvas rīcības šādos gadījumos. Vairāk kaitējuma nodarīsiet, neko nedarot, nekā darot. Svarīga ir AED “kritiskā masa”, proti, to daudzums publiskās vietās, kā arī Neatliekamās palīdzības dienesta informētība par to atrašanās vietu.